Smiltsērkšķu ogas – sastāvdaļas un lielais lietošanas pielietojums

Īss krūmaugs ar spilgti oranžiem augļiem – smiltsērkšķi jeb zelta koks. Šī auga parādīšanās zeme bija Ķīna, Mongolija un Krievija. Taču mūsdienās smiltsērkšķu stādi jau ir izplatīti visā pasaulē. Smiltsērkšķi nav īsti diezgan prasīgi. Interesants apstāklis, ka pat smiltsērkšķu audzēšana var būt īstenota gan oļainās vai arī smilšainās augsnēs, tā arī ūdenstilpju krastos. Smiltsērkšķu augi labi izaug pat kalnos – vairāk nekā divi tūkstoši m augstuma virs pašas jūras līmeņa. Ņemot vērā to, ka tas tomēr ir ērkšķu krūms, to iestāda piemēram, kā dzīvžogus, gan arī gravu un nogāžu nostiprināšanai. Bez tā visa pašas smiltsērkšķu ogas aktīvi izmanto tautas medicīnā un ēdienu pagatavošanā, tās ir saņēmušas tik milzīgu mūsu mīlestību ar bagāto sastāvu un īpatnējo specifisko garšas sajūtu.

Smiltsērkšķu ogas un vēl to botāniskās īpašības

Pašas smiltsērkšķu ogas jau tiek klasificētas kā multivitamīni. Tās satur sevī dažādus provitamīnus A( līdz pat 10,9 mg%) un vēl vitamīnus (C, E, K, visus B grupas vitamīnus uc.). Smiltsērkšķis satur pat 3-6% cukuru (glikoze un fruktoze), organiskās skābes (līdz 2,5%) – ābolu un vīnskābi utt., Miecvielas, dzeltenā krāsvielu pigmenta kvercetīnu, eļļu, kuras ogu mīkstajā daļā jau ir 9%, pie tam sēklās 12%.
Lapās un arī mizā bija atrasts alkaloīds hipofēns (līdz 0,4%), askorbīnskābe un pat līdz 10 atšķirīgiem tanīniem, bet auga mizā – līdz pat trīs procentiem dažāda sastāva taukainas eļļas.
Smiltsērkšķu ogas spēj uzkrāt taukvielu, kas sastāv no triacilglicerīniem ar piesātinātām vai nepiesātinātām taukskābēm, pie tam starp tām dominē mono nepiesātinātās (palmitooleīnskābes, oleīnskābes) skābes; pektīns, organiskās skābes, miecvielas, flavonoīdi, nikotīna skābe kā arī folijskābe, makro – un mikroelementi (Br, Fe, Zinc, Cu, Mn, K, Ca), cukuri un citi augu izcelsmes antibiotiku veidi.
Smiltsērkšķu eļļa no augļa mīkstuma ir koši oranžā krāsā, no sēklām – dzeltenīgs, turklāt tā ķīmiskais sastāvs mazliet ir atšķirīgs viens no otra. Ogu mīkstuma eļļa satur līdz pat 0,350% karotīna un vēl karotinoīdus, tiamīnu un riboflavīnu, salīdzinoši milzīgu daudzumu (0,165%) tokoferola kā arī ievērojamu daudzumu F vitamīna, kas ir tas, kas regulē ādas vielu apmaiņu.

Smiltsērkšķi ārstniecībā un arī ēdienu pagatavošanā, kur tad vēl to varētu pielietot?

Tautas medicīnā smiltsērkšķi bija lietoti zarnu stiprināšanā, jo tie labi ietekmē kuņģa un zarnu trakta stāvokli. Smiltsērkšķi tomēr ir izcils dezinfekcijas, kā arī brūču dzīšanas līdzeklis. Smiltsērkšķim ir ideālas reģenerējošas īpašības, tādēļ to parasti izvēlās dažāda smaguma apdegumiem, kā arī cita veida ādas slimībām (vecuma plankumi, grumbas, rētas).
Smiltsērkšķu sula un arī gatavas smiltsērkšķu ogas uzlabo vielmaiņu un arī var tikt izmantotas dažādām gremošanas sistēmas patoloģijām, pie tam smiltsērkšķu sula cena īstenībā nav ir augsta kā varētu likties. Protams, ir vēl iespējama arī pati smiltsērkšķu sulas pagatavošana mājas apstākļos.
Smiltsērkšķu augi parasti tiek daudz izmantoti ēdiena pagatavošanā: tiek pagatavotas eļļas, sulas, želeja, kompoti, marmelāde, ievārījums uc. Turklāt smiltsērkšķu eļļa kuņģim ir diezgan noderīga lieta.
Ilgstošai izmantošanai pašas smiltsērkšķu ogas vai jau berzē ar cukuru, vai varbūt saldē (vitamīni ogās saglabājas līdz pat gadam), tādējādi smiltsērkšķi ziemai tiek gatavoti. Šos augļus jau var arī žāvēt.
Šodien ir neskaitāmi produkti, kā arī receptes, kā var lietot smiltsērkšķi pašiem, piemēram, veselībai ir smiltsērkšķu eļļa kapsulās, ko izmantot vislabāk pēc konsultācijas ar ārstu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *